Vai zināji, ka maksts nav sterila vide? Tajā dzīvo simtiem dažādu mikroorganismu sugu, kas kopā veido maksts mikrobiomu. Pētījumos cilvēka makstī identificētas vairāk nekā 250 baktēriju sugas. Un tas ir pilnīgi normāli.
Maksts mikrobioms ir dabiska intīmās veselības daļa. Tas palīdz uzturēt atbilstošu vidi, aizsargāt maksts audus un ierobežot noteiktu mikroorganismu pārmērīgu savairošanos.
Taču šeit ir svarīga nianse – nav tikai “labo” un “slikto” baktēriju. Svarīgs ir to līdzsvars un tas, kā veidojas visa mikroorganismu kopiena.
Kas īsti ir maksts mikrobioms?
Maksts mikrobioms ir visu mikroorganismu kopums, kas dabiski dzīvo makstī. Tajā var atrast:
- baktērijas;
- sēnītes;
- vīrusus;
- citus mikroorganismus.
Visvairāk pētītas ir tieši baktērijas, un reproduktīvā vecuma sieviešu maksts mikrobiomā bieži dominē Lactobacillus ģints baktērijas.
Tās palīdz veidot pienskābi, kas uztur maksts skābo vidi.
Reproduktīvā vecumā maksts pH parasti ir aptuveni 3,5–4,5.
Vienkāršoti:
Lactobacillus → pienskābe → skāba vide → dabiskā aizsardzība
4 svarīgākās Lactobacillus baktērijas
Pētījumos īpaši izceļ četras Lactobacillus sugas, kas bieži dominē reproduktīvā vecuma sieviešu maksts mikrobiomā:
Lactobacillus crispatus
Viena no visvairāk pētītajām sugām. L. crispatus aktīvi veido pienskābi un palīdz uzturēt skābu maksts vidi. Mikroflora, kurā dominē šī baktērija, bieži tiek saistīta ar stabilāku mikrobioma vidi.
Lactobacillus iners
Ļoti izplatīta Lactobacillus suga. Interesanti, ka tās loma nav tik viennozīmīga kā L. crispatus. L. iners var būt sastopama gan stabilā mikrobiomā, gan periodos, kad mikrobioms mainās.
Lactobacillus gasseri
Vēl viena nozīmīga Lactobacillus suga, kas palīdz uzturēt skābu vidi un ir viena no četrām klasiskajām dominējošajām sugām.
Lactobacillus jensenii
Arī L. jensenii ir viena no četrām sugām, kas bieži sastopama Lactobacillus dominētā maksts mikrobiomā. Tā palīdz uzturēt vidi, kurā nevēlami mikroorganismi nevar tik viegli savairoties.
Vai vienmēr jābūt visām četrām?
Nē.
Tas ir ļoti svarīgi. Sievietēm var būt atšķirīgs mikrobioma sastāvs, un vienai sugai dominējot, citas var būt mazākā daudzumā. Pētījumos šīs baktēriju kopienas pat iedala piecos tā sauktajos Community State Types (CST). Četrus no tiem dominē Lactobacillus, bet piektajā dominē citas, galvenokārt anaerobas baktērijas. Tāpēc nav viena “perfekta” maksts mikrobioma.
Bet kas ir “sliktās” baktērijas?
Te arī jābūt uzmanīgām ar vārdu “sliktās”. Dažas baktērijas var būt sastopamas arī sievietēm bez jebkādiem simptomiem. Problēma biežāk rodas tad, kad samazinās Lactobacillus dominance un palielinās citu baktēriju daudzums. Šādas izmaiņas sauc par disbiozi.
Gardnerella
Gardnerella ir viena no visbiežāk pētītajām baktēriju grupām saistībā ar bakteriālo vaginozi (BV). Tā var būt sastopama arī bez simptomiem, taču noteiktos apstākļos tā var savairoties un kopā ar citām baktērijām veidot biofilmu.
Fannyhessea vaginae
Iepriekš šo baktēriju sauca par Atopobium vaginae. Tā ir viena no baktērijām, kas bieži sastopama mikrobiomos, kas saistīti ar bakteriālo vaginozi.
Prevotella
Prevotella sugas ir anaerobas baktērijas, kas var būt daļa no maksts mikrobioma, bet palielinātā daudzumā tās bieži tiek novērotas bakteriālās vaginozes gadījumā.
Sneathia
Sneathia ir vēl viena anaeroba baktēriju grupa, kas biežāk sastopama mikrobiomos ar samazinātu Lactobacillus daudzumu un ir saistīta ar bakteriālo vaginozi.
Megasphaera
Arī Megasphaera sugas var būt daļa no daudzveidīgām anaerobo baktēriju kopienām, kas raksturīgas mikrobioma izmaiņām un bakteriālajai vaginozei.
Vai šīs baktērijas vienmēr ir sliktas?
Nē. Un šis ir viens no svarīgākajiem faktiem, ko vajadzētu zināt par maksts mikrobiomu.Maksts mikrobioms nav vienkārša sistēma:
labās baktērijas = labi
sliktās baktērijas = slikti
Pat Gardnerella var būt sievietes mikrobiomā bez simptomiem. Svarīgāka ir visa mikroorganismu kopiena un tās līdzsvars. Kad Lactobacillus ir dominējošās baktērijas, tās palīdz uzturēt skābu vidi. Kad to kļūst mazāk, var palielināties dažādu anaerobo baktēriju daudzums un mainīties maksts pH. Šāda mikrobioma struktūra biežāk ir saistīta ar bakteriālo vaginozi.
Cik dažāds var būt maksts mikrobioms?
Ļoti. Vienā no nozīmīgajiem pētījumiem, kurā tika analizēti 396 sieviešu maksts mikrobiomi, aptuveni 73% sieviešu bija Lactobacillus dominējošs mikrobioms. Savukārt pārējām tika konstatēta daudzveidīgāka mikroorganismu kopiena, kurā Lactobacillus nebija dominējošās baktērijas. Tas nozīmē, ka arī sievietei bez simptomiem mikrobioms ne vienmēr izskatīsies “pēc grāmatas”.
Nav viena ideāla mikrobioma, kas būtu identisks visām sievietēm.
Kas ietekmē maksts baktērijas?
Maksts mikrobioms ir ļoti dinamisks.
To var ietekmēt:
Hormoni
Estrogēnam ir būtiska loma maksts mikrovidē. Tāpēc mikrobioms var mainīties pubertātes, menstruālā cikla, grūtniecības un menopauzes laikā. Menopauzes laikā estrogēna samazināšanās var būt saistīta ar izmaiņām maksts mikrobiomā un lielāku mikrobioma daudzveidību.
Menstruācijas
Menstruālā cikla laikā mainās hormonu līmenis un maksts vide, tādēļ var mainīties arī baktēriju sastāvs.
Sekss
Seksuālā aktivitāte var īslaicīgi ietekmēt maksts pH un mikroorganismu sastāvu. Tas nenozīmē, ka sekss “sabojā mikrobiomu”. Maksts vide vienkārši nepārtraukti pielāgojas.
Antibiotikas
Antibiotikas var ietekmēt arī baktērijas, kas nav slimības izraisītāji, un tādējādi mainīt mikrobioma sastāvu.
Pārmērīga intīmā higiēna
Maksts iekšpuse pati sevi attīra. Tāpēc nav nepieciešams to skalot, mazgāt ar ziepēm vai mēģināt “iztīrīt baktērijas”. Jo īpaši maksts skalošana var izjaukt dabisko mikrovidi.
Vai maksts mikrobiomu var “iztīrīt”?
Patiesībā – nevajag. Un tas ir ļoti svarīgi. Maksts mikrobioms nav netīrumi.
Baktērijas nav kaut kas, no kā mums jāatbrīvojas.
Mērķis nav panākt, lai makstī nebūtu baktēriju. Mērķis ir palīdzēt saglabāt vidi, kurā dabiskā mikroorganismu kopiena var pastāvēt līdzsvarā.
Tāpēc ikdienā:
- nemazgā maksts iekšpusi;
- izvairies no maksts skalošanas;
- izvēlies maigus intīmās zonas kopšanas līdzekļus;
- izvairies no nevajadzīgām smaržvielām un kairinošām sastāvdaļām;
- antibiotikas lieto tikai tad, kad tās nepieciešamas;
- ja parādās atkārtoti simptomi, noskaidro to cēloni.
Kā saprast, ka mikrobioms varētu būt mainījies?
Mikrobioma izmaiņas ne vienmēr izraisa simptomus. Taču uzmanību vērts pievērst, ja parādās:
- neparasts vai izteikti mainījies aromāts;
- izmaiņas izdalījumos;
- nieze;
- dedzināšana;
- kairinājums;
- diskomforts dzimumakta laikā.
Svarīgi atcerēties, kašie simptomi nepasaka, kura tieši baktērija ir vainīga. Piemēram, bakteriālajai vaginozei un maksts kandidozei nepieciešama atšķirīga ārstēšana. Tāpēc atkārtotu simptomu gadījumā labāk konsultēties ar ginekologu, nevis mēģināt mikrobiomu “salabot” pašai.
Maksts mikrobioms – mazāk cīņas, vairāk līdzsvara
Varbūt pats svarīgākais, ko par maksts mikrobiomu vajadzētu zināt:
maksts nav jādezinficē. Tajā dzīvo baktērijas, un tas ir normāli. Daudzas no tām palīdz uzturēt vidi, kas aizsargā intīmo zonu. Citas var būt sastopamas nelielā daudzumā bez jebkādiem simptomiem. Problēmas biežāk rodas tad, kad mainās visa mikroorganismu kopiena un tiek izjaukts tās līdzsvars.
Tāpēc rūpes par maksts mikrobiomu nav par to, lai iznīcinātu baktērijas.
Tās ir par to, lai nevajadzīgi netraucētu dabiskajai videi.
Un dažreiz labākais, ko vari darīt savai intīmajai veselībai, ir pavisam vienkārši:
mazāk mazgāt, mazāk kairināt un vairāk ieklausīties savā ķermenī.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir maksts mikrobioms?
Maksts mikrobioms ir mikroorganismu kopums, kas dabiski dzīvo makstī. To veido baktērijas, sēnītes, vīrusi un citi mikroorganismi.
Kādas baktērijas ir makstī?
Reproduktīvā vecuma sievietēm bieži dominē Lactobacillus crispatus, L. iners, L. gasseri un L. jensenii. Taču mikrobioma sastāvs katrai sievietei var atšķirties.
Kas ir “sliktās” baktērijas makstī?
Ar šo apzīmējumu bieži saprot baktērijas, kas palielinātā daudzumā var būt saistītas ar mikrobioma disbiozi un bakteriālo vaginozi, piemēram, Gardnerella, Prevotella, Fannyhessea, Sneathia un Megasphaera. Taču tās ne vienmēr nozīmē infekciju.
Kāds ir normāls maksts pH?
Reproduktīvā vecumā maksts pH parasti ir aptuveni 3,5–4,5, un Lactobacillus veidotā pienskābe palīdz uzturēt šo skābo vidi.
Vai maksts mikrobioms mainās menopauzes laikā?
Jā. Estrogēna samazināšanās menopauzes laikā var ietekmēt maksts vidi un baktēriju sastāvu.
Vai intīmās ziepes var izjaukt mikrobiomu?
Pārāk agresīva mazgāšana un kairinoši produkti var negatīvi ietekmēt intīmās zonas ādu un maksts mikrovidi. Maksts iekšpuse nav jāmazgā – tā pati sevi attīra. Tapēc vari izvelēties MYLOME intīmās ziepes no Balance sērijas, kas ir jaunās paaudzes intīmā kopšana, kas respektē Tavas intīmās zonas dabisko mikrobiomu.
Vai probiotikas atjauno maksts mikrobiomu?
Ne vienmēr. Pētījumi par probiotikām maksts mikrobioma atjaunošanai ir daudzsološi, taču rezultāti ir atkarīgi no konkrētā mikroorganisma, preparāta un situācijas. Probiotikas nevajadzētu uzskatīt par universālu risinājumu atkārtotām infekcijām vai disbiozei.