Ilgstošas attiecības ir kā dārzs - tās prasa rūpes, uzmanību un nepārtrauktu kopšanu. Taču pat rūpīgi koptā dārzā mēdz būt sezonas, kad ziedu ir mazāk. Tāpat arī mīlas dzīvē, pat starp mīlošiem partneriem var pienākt brīži, kad viens vēlas būt fiziski tuvāk, bet otrs saka “nē”.
Šāds atteikums nereti izraisa sāpes, neizpratni vai pat dusmas. Mēs mēdzam to uztvert personīgi, it kā tas būtu vērtējums par mūsu pievilcību vai nozīmību attiecībās. Taču patiesībā “nē” bieži ir simptoms, nevis sakne. Tas ir signāls, ka attiecībās vai partnera emocionālajā pasaulē notiek kaut kas, kam vajadzīga uzmanība.
Dažreiz tas saistīts ar vienpusīgu baudu, kad fiziskā tuvība vairāk kalpo vienam partnerim, nevis abiem. Ja sajūta ir tāda, ka intimitāte nav dalīta pieredze, vēlme dabiski mazinās. Citreiz problēma ir tajā, ka pazudis erotiskās noskaņas fons. Vēlme reti rodas tukšā vietā. Tā mostas no mazām lietām: pieskāriena garāmejot, ilga skatiena, sarunas, kurā abi jūtas redzēti un uzklausīti. Ja šādu mirkļu nav, guļamistabas durvis var palikt aizvērtas.
Vēl kāds iemesls var būt tuvības trūkums ārpus seksa. Ja pāris ikdienā ir emocionāli atsvešinājies, ja nav mīļu žestu, kopīgu piedzīvojumu vai pat vienkārši sarunu par dienu, fiziskā tuvība zaudē pamatu. Tā kļūst par vēl vienu “darbiņu”, nevis patiesu vēlmi.
Rutīna un spiediens arī spēlē savu lomu. Ja partneris jūt, ka intimitāte ir pienākums noteiktā laikā vai formā, tas ne tikai nerada vēlmi, tas var to bloķēt. Un, protams, emocionālā distance, ko rada neatrisināti konflikti vai aizvainojumi, rada sienas, ko neizjauks neviens romantisks žests, līdz šīs emocijas būs atzītas un izrunātas.
Tomēr “nē” nav spriedums par attiecībām. Tas ir aicinājums palūkoties dziļāk. Tā vietā, lai meklētu, kā “pierunāt” partneri, ir vērts jautāt: “Kas mums pietrūkst, lai abi vēlētos būt tuvumā?” Atbilde bieži slēpjas ārpus guļamistabas - tur, kur dzimst saikne, uzticība un emocionālā drošība. Kad mēs tās atjaunojam, vēlme bieži atgriežas pati.
Ilgstošās attiecībās intīmā tuvība nav tikai fiziska. Tā ir valoda, kurā mēs viens otram sakām: “Tu esi man svarīgs. Es tevi redzu. Es tevi gribu, ne tikai ķermeni, bet arī tavu klātbūtni, domas un sajūtas.” Un, kad šī valoda tiek runāta katru dienu, “nē” kļūst arvien retāks viesis mūsu mīlas dzīvē.